2. aprīlis, vakars, drusku snieg /// April 2, evening, still little bit snowing

Tajā pašā 2. aprīlī (ir sasodīti grūti uzrakstīt "aprīlis" ar pirmo reizi, sanāk vai nu "parīlis", vai "arīlis", un ne pirmo reizi tā atgadās) vakarā aizgāju uz klasiskās dejas nodarbību. Ļoti sen, apmēram 6 gadus nebiju bijusi klasiskās dejas nodarbībās. Toreiz man patika tās sestdienu priekšpusdienas ar vienmēr vienu un to pašu ņipro klaviermūziku, ritmā veiktiem vingrinājumiem un centieniem saglabāt punktiņu griezienu laikā. Punktiņš parasti man pazuda, vai arī es vienkārši neaprobežojos ar tikai vienu vienīgu punktiņu, taču viss pārējais sanāca gluži pieņemami. Un mums bija pasniedzēja Taņa.

Tagad man pirmdienas ir brīvas, un es aizgāju, un man tik ļoti patika, es gluži vai jūsmoju, jā gan. Pa dienu bija nomācoši, un man uzreiz tik priecīgi sametās  no kustību sakārtotības un atliecienu šarma. Muguras atlieciens ar skatu uz sāniem un rokām 5. pozīcijā laikam ir mana mīļākā kustība. Deju zālē vingrinājās vairākas pamatskolnieces, viens puisis, divas sievietes, un paša izvēlētos brīžos pieslēdzās vienas sievietes dēls futbolista tērpā. Pārējā laikā viņš vāļājās uz grīdas vai ripināja bumbiņu. Baleta skolotājs Aleksandrs izskatījās pēc klasiska baleta pasniedzēja, pelēkā džemperī ar augstu apkakli un sirmiem matiem, un baleta stāju, kas laikam viņu jau gadiem nav pametusi.

Es tiešām ļoti sapriecājos. Maza pasaulīte ar savu kārtību un izstrādātu kustību plastiku, garām aizripo bumbiņa un skolotājs neļauj darīt lietas nepareizi. Mājās braucot vēl bija gaišs, un tad satumsa, krita retas sniegpārslas, un izskatījās pēc sašļukuša novembra. Tobrīd tas nelikās nekas briesmīgs, aprīlis tikai izskatījās pēc saskumuša novembra, un, ja viņš ļoti grib, drīkst tā darīt.

Ja es katru nedēļu turpināšu iet uz klasisko deju, es varbūt varēšu uzrakstīt bakalaura darbu. Vēlāk vakarā sajutu interesi par Lielo patskaņu maiņu angļu valodā, un es jūtu, ka tas viss noskaņo pareizā virznienā. Es pat varētu vairākas stundas sēdēt klusā, vēsā bibliotēkā un lasīt vecas grāmatas. Pirms pāris dienām pēcpusdienā klausījos Filipu Glāsu, šķirstīju Bodlēra esejas, pa laikam apgūlos gultā, un bija sajūta, ka es patiešām varētu arī rakstīt to darbu. Vēl man tagad ir sengrieķu mīti un Tristans un Izolde. Bijām ciemos pie vecāsmammas, un viņa man gribēja iesmērēt latviski - francisku 1941. gada vārdnīcu, jo es taču runāju franciski un vārdi taču gadu gaitā nemainās, bet nez vai es varu uzticēties vārdnīcai, kura man piedāvā "pajemt". Toties es atradu Žozefa Bedjē "Stāstu par Tristanu un Izoldi", kuru (ne konkrēti šo versiju) es jau kādu laiku ļoti gribēju izlasīt, man šķiet, man patiks.

Kad es sāku mācīties franču valodu, vienīgais patiesi derīgais svešvalodas pielietojums bija, kad es Lāsmai varēju iztulkot kādu franču frāzi Arcade Fire dziesmās un kad es pateicu, ka "triste" franciski nozīmē "bēdīgs, skumjš". Patrikam Volfam ir dziesma Tristan, un tur ir rindiņas "Sorrow by name / And sorrow by nature", un es visu sapratu. Patīk tādus sīkumus saprast.

Man liekas, dejošanas nodarbības man palīdzēs iegrimt vajadzīgajā noskaņā, es nekur citur īpaši neiešu, tikai uz bibliotēkām un dejošanu. Lasīšu vecus tekstus un rakstīšu piezīmītes, mazliet interesēšos par pavasara gaisu un ziedošām plūmītēm, dažiem draugiem, un atslodzei lasīšu sengrieķu mītus par dieviem un nimfām. Nimfas man diezgan labi patīk, un kādā velsiešu valodā mans vārds nozīmē "nimfa" vai "ūdens nimfa".

^^^^^
At the very same evening of the 2nd of April (it's bloody difficult to spell "April" properly with the first attempt; it's either "Paril" or "Aril", and this is not the first time) I went to a classical dance class. It is long time, might be 6 years now, since I have not been to any classical dance classes. At that time I loved those Saturday forenoons with always the same lively piano music, exercises made well in rhythm and attempts to keep the focus at one point during spins. I usually lost the focus anyways, or I simply did not restrain myself to a single focus point, all the rest I could do quite decently though. And our teacher's name was Tanya.

Now I have Mondays off, and I went there and liked it so much, I was nearly in raptures. The day was quite depressing, and then I got so cheerful from the arrangement of moves and the charm of bends. The backbend while looking sideways and hands in the 5th position might be my favorite move. In the class there were several secondary school students, one guy, two women, and at some moments by his choice the son of one woman joined us. In the rest of the time he was lying on the ground or rolling a ball. The ballet teacher Aleksandrs looked like a typical ballet teacher, in grey turtle neck sweater and gray-haired, having such a ballet-bearing that has not left him for years I guess.

I was really glad. A small world with its own order and well-developed movement system, a ball passes by and the teacher does not let to do the exercises wrong. When I was going home, it was still quite light, then it got dark, rare snowflakes were dropping on the ground, and it looked like deflated November. At that moment it did not seem too awful, April just resembled sad November, and if he craves it that much, I don't mind.

If I keep attending the classical dance class every week, I might finish my thesis eventually. Later in the evening I felt rising interest about The Great Vowel Shift, and I feel that all this brings the mood in the right direction. I even would be able to spend multiple hours in a quiet, chilly library reading old books. A few days ago I spent the afternoon listening to Philip Glass, browsing Baudelaire's essays, lying on the bed time after time, and it felt like I really could be able to actually write this work I am supposed to. Besides now I have got a collection of Ancient Greek myths and the book about Tristan and Iseult. We were visiting grandma and she wanted me to collect a Latvian - French dictionary (1941), since I speak French and the words don't really change over the years, do they. Anyways, not even regarding the fact that it can get fairly awkward, using French words with their 40 years old meanings, I do not think I can trust a dictionary that offers me "to beatan". For all that I found Joseph Bedier's "The Romance of Tristan and Iseult" which (not specifically this version though) I wanted to read for quite a while now, I think I'll like it.
When I had just started to learn French, its only proper use was my ability to translate for Lasma the French phrases in Arcade Fire songs. Also when told her that "triste" means "sad, sorrow" in French. Patrick Wolf has got this song Tristan, and there are verses "Sorrow by name / And sorrow by nature", and I got that. I like to get such details.

I believe that dancing classes will help me to plunge into the right state of mind. I won't really go anywhere apart from libraries and dancing. I will read old texts and make notes, will have a tiny interest on spring air and blossoming plum-trees, a few friends and for relaxation I will read Ancient Greek myths on gods and nymphs. I like nymphs pretty well, in Welsh my name means "nymph" or "water nymph".

Bildes no mācību iestādes, kura, paviršu skatu uzmetot, šķiet piemērota bakalaura darba rakstīšanas noskaņai. Žēl, ka viņi ne pārāk tos savus bakalaura darbus raksta. /// Pictures from an academic institution whose atmosphere, having had a quick glimpse on it, seems to be well-suited for thesis writing. What a pity its students do not really write their diploma works.