Mājas dzīve piekrastē /// Coastal home life

Darba ainiņas no mājas dzīves, kad jūnijā dzīvojos ar Lauru un Eko.

^^^^^
Some work sights from home life, when I was spending my time in June with Laura and Eko.

Laura, Eko

Lauras tēta īpašais lācītis /// The special bear of Laura's dad

Lauras īpašais krekliņš un Zvaigžņu karu grāmata /// Laura's special sweatshirt and Star Wars book

Eko pašā slinkumiņā /// Eko at his laziest

Valdzinošie bērnudārza mirkļi /// The old charming kindergarden times

Lana, be our guest

Aitu vērotāji /// Sheep watchers

Ričards: "Katrs Auns dzīves laikā ir pelnījis lodi pierē."

^^^^^
Ricards: "Every Aries deserves a bullet in the head once in a lifetime."

Drumnadrochit village

Svaru vērotāji /// Scale watchers

River Enrick

 

aitiņas bēg prom /// sheep running (or moving) away

forši koki alejā, vai ne /// cool trees, aren't they

aitas paparaci /// sheep paparazzi

mākonīši ar sejiņām peld pļaviņā /// clouds with faces on the field

kadiķu ziedi /// juniper blossoms

Urquhart Castle

 

Lohness un viņa pelēkie viļņi /// Loch Ness and its grey ripples

Libra, Aries, Leo

auna piere

aitu pilna nogāze /// a sheepful hillside

Jānis, Ričards un Elīna ciemos pie Nesijas Lohnesa ezerā 2011. gada 1. aprīlī; dienā, kad pasauli papildināja bariņš jaunu jēriņu.

^^^^^
Janis, Ricards and Elina visiting Nessie in Loch Ness on the 1st of April, 2011, the day when a bunch of brand-new lambs were imported into the world.

Svešas mantas istabā /// The things in my room that are not mine

Kad istaba ir kārtīga un vairs neož pēc svešām mantām, pēkšņi ir kļuvis tik daudz laika; vairs nav jāizvairās no savas istabas un jādzīvo ar vainīgu apziņu par viņas nesakārtotību. Ziemassvētku brīnumiņš gandrīz. Svešām mantām lielos daudzumos piemīt zināms derdzīgums. Tas, ka viņas uzdrošinās nesmaržot pēc manas istabas, un ir tik neiederīgas, un, ja lietas nevienam īsti nepieder, nav nekāda saudzīguma un viegla mīļuma. Man patīk kārtot savas drēbes, pieskarties audumam un sīciņu brīdi domāt par viņu raksturu un visu, par ko man viņas liek domāt. Tā nav gluži laika pavadīšana viņās un ar viņām, drīzāk priecīga sasveicināšanās ar apskāvienu.

26. decembris man vispār ļoti patīk, jo tad neko nevajag darīt, tikai ēst mandarīnus un skatīties filmas. Mēs ar tēti šodien skatījāmies vienu un to pašu filmu, divatā un mērķtiecīgi, viņš ne reizi pat neiesnaudās. Tas tā neierasti. Šajās dienās man patīk Japānas dabiņa.

^^^^^

When my room is cleaned up and has ceased to spread foreign odours, all of a sudden I have got plenty of time. I don't have to avoid my room anymore, and now there's no need to feel guilty about not having cleaned it up. Almost a Christmas miracle. Foreign odours in noticeable amounts have their share of disgust. They dare to not smell like my very own room, they don't fit in. Also when things don't really belong to anyone, I don't feel any lenient to them nor fond of those things. I enjoy putting in order my own clothes, touching the fabric and for a wee bit of time reflecting on the character of the clothes and everything they make me think of. It's not exactly spending time in and with them, it's rather a cheerful saying hello which includes a hug.

I like the 26th of December in general, 'cause there's nothing that has to be done unless it's eating mandarins and watching movies. Today me and dad, we were watching the same movie, together and purposefully. He didn't even fall asleep, not even once. That's quite uncommon. These days I like Japan's nature.

manas un mīļas drēbes /// clothes, dear and mine

mans un mīļs kaķis /// cat, dear and mine