Aristokrātiskums /// Aristocracy

Pēdējās dienās ir Elizabetes svētki, atkal nodeva rojāliskam britiskumam.

Skatījos viņs pārraidi, bet, atklāti sakot, biju vīlusies, jo koncertā nudien no aristokrātiskuma bija vien pāris pilītes, ko no slapjām drēbēm izgriezt. Bija kaut kas, kas izklausījās pēc popielas, vai karaokes, un vēl dziedāja lokans boyband's, kuriem darbība bija ar skubu jāpārtrauc, jūtot neizbēgamo 2000o tuvošanos. Bet šis izskatījās tik jauns un sprauns, ka viņa eksistencei attaisnojamības nav.

Nepietiekami aistokrātiski. Taču, kas mani patiesi iepriecināja, bija apstāklis, ka Elizabetei par godu notika pikniks ar lūgtiem viesiem. Karaliskais pikniks, kur nu vēl burvīgāk! Es tādā labprāt piedalītos. Godīgi sakot, gan jebkādā piedalītos. Tie parastie jau arī ir labi; lai cik glīši būtu 1900. gada meiteņu skolas pikniki Valentīna dienā, labi ir beigās arī nenomirt.
Ja jūs neiebilstat, es labprāt uzskaitītu karaliskā piknika groza saturu:

• Britu lauku dārza aukstā zupa
• Tējā kūpināts skotu lasis
• Diamond Jubilee vista
• Veģetārais ēdiens: šampinjonu parfē

• Svaigi ceptas maizītes
• Sviests
• Sezonas dārzeņu uzkodas

• Citronu un ķimeņu Madeiras kūciņa
• Šokolādes kūciņa
• Sandringemas zemeņu drumstalmaize

• Čedaras un sarkanais Leičesteras siers
• Auzu biskvīti
• Augļu čatnijs

Plusiņi :

• 12 salvetes
• Caurspīdīgas plastmasas galda piederumi un servjete
• Diamond Jubilee pončo
• Karogs

Un akurāt tajā pašā dienā es ieraudzīju pirmo un vienīgo piknika grozu, kas vairāk vai mazāk (drīzāk jau mazāk, bet man nešķiet, ka varu atļauties būt izvēlīga šobrīd) atbilda manām piknika grozu prasībām. Jebkurā gadījumā, sliktākajā gadījumā būs vienkārši vīna dzeršana brīvā dabā - man tagad ir kaste, kurā pārvietot vīna vai šampanieša pudeles. ieraudzīju veikalā, meklējot pavisam citu kasti, un sapratu, ka alkohola pudeļu pārnēsāšana līdz šim ir apgrūtinājusi manu pastāvēšanu ar savu nešarmantumu. Smuki saģērbies, sajūta tāda smalka, bet tad kaut kāda pudele, kas jāpārvieto!! Gandrīz vai jākļūst par atturībnieku, sastopoties ar šādiem izaicinājumiem.

Šodien bija diezgan daudz aristokrātiskuma. Ir jūnija sākums un joprojām, ir pavēss, un tam visam nāk klāt zināma ekskluzivitāte un aristokrātiskums. Ir vasara, bet drīkst saģērbties. Forši. Šodien vilku blūzi ar augstu apkakli, tur arī drusku tā pareizā pieskaņa.

Un šodien, klausoties savu kursabiedru bakalaura aizstāvēšanas, sapratu, ka studēt filozofiju ir tik sasodīti aristokrātiski, nē, bet tiešām! Ne tikai tāpēc, ka filozofu akadēmiķi vīrieši ir iecienījuši džemperus ar augsto apkakli, tā visa atturīgā un attālinātā noskaņa. Reizēm jau liekas, ka pietrūkst zināma dzīvīguma un dzīvelības, bet tad atkal, tik skaisti un nedaudz pat izredzēti. Un man nudien šodien nedaudz sametās žēl, ka nākamgad man  tā visa nebūs. Man ļoti mīļa pasniedzēja apsēdās priekšā, izņēma no iepakojuma  savu jauno estētikas žurnālu un iedeva man paskatīties. Žurnāls bija patiešām jauks, un es tajā brīdī gribēju, lai tā būtu arī nākamgad. Ko nu vairs, pati vainīga.

Uznāca tik sasodīta nostalģija par visiem maniem kursabiedriem, man viņi tiešām šausmīgi patīk. Es nedomāju, ka man, ja arī es studēšu kādreiz maģistros (un es varētu studēt maģistros; studēšana ir jauka nodarbe, un ar patīkamu uzslāņojumu), būs tik jaukiņi un mīļi kursabiedri. Sesijas un bakalauru laikos visi interenetā kopīgi cieš un psiho, un met vienu pēc otras tik jestras piezīmītes.

Domāju par visiem šiem trijiem gadiem, kas vadīti filozofijas paspārnē, un tie ir bijuši ļoti labi gadi. Man patika. Un ir tik žēli, ka nu viss. Man gan vēl rēķini nav noslēgti, vēl bakalaurs jāuzraksta, un laikam šitā izlaiduma man nebūs, bet visa tā kursabiedru / fakultātes daļa ir garām. Tagad kaut kā gribas rakstīt to darbu, un pienācīgi viņu uzrakstīt. Lai nav nožēlojams sūds, lai ir zināms aristokrātisks elitārisms.

^^^^^

Last days have been dedicated to Queen Elizabeth II celebrations, so I dedicate this post to the Royal and the British, again.

I was watching the Diamond Jubilee broadcast, but I have to admit I was disappointed. This concert contained drops of nobleness in only such amounts that they could easily be wrung out of wet clothing. It rather rang of karaoke, and there was this springy boy band which should have stopped its musical activities awaiting the inevitable approaching of 2000s. Although this one looked so young and lively, one simply could not justify their existence.

Not enough nobleness. What I did like though, was the fact that Buckingham Palace gardens held picnic with invited guests. The Royal picnic, is there anything more adorable! I would love to take part in one like this. Frankly speaking, would love to join any picnic. The common ones are not that bad either; be the girls school's St. Valentine's Day picnics in 1900s ever so pretty, it is nice not to die at the end.

If you don't mind, I would like to share the content of Buckingham Palace Picnic Hamper:

• Chilled British country garden soup
• Tea-smoked Scottish salmon
• Diamond Jubilee chicken
• Vegetarian option: mushroom parfait

• Fresh bread rolls
• Country Life butter
• Crunchy seasonal crudités

• Lemon and caraway Madeira cupcake
• Chocolate indulgence cupcake
• Sandringham strawberry crumble crunch

• Waitrose West Country farmhouse cheddar and red Leicester
• Duchy Originals from Waitrose oaten biscuits
• Duchy Originals from Waitrose harvest chutney

Extras:

• 12 Hand wipes
• Clear plastic cutlery and napkin
• Diamond Jubilee poncho
• Union flag

Right at the same day I saw the first and only picnic hamper which more or less (rather less, but I don't think I can afford to be picky right now) met my aspirations. Anyways, in the worst case there will be just drinking in greenery - now I have got box for carrying wine or Champagne bottles. I spotted it whilst looking for another box, and immediately realized that transporting alcohol has been a burden with its anti-charm. You dress up nicely, feel quite fine, but then there is a disturbing bottle which is supposed to be transported!! One almost have to consider abstaining, when meeting such challenges.

Today there was quite a lot of nobleness. It is the beginning of June and it is still pretty chilly, and it has certain exclusiveness and aristocratic characteristics. It is summer now, but one is allowed to bundle up, isn't that nice. Today I wore a high blouse, which has a hint of nobleness, I think.

And today while listening to classmates thesis presentations, I came to realize that studying philosophy, it is so aristocratic, I mean, seriously, it really is! Not only because of academic male philosophers' liking toward high-neck sweaters; because of all the reserved and detached mood. Sometimes I do find lack of vitality and liveliness thee, but then again, it is something so beautiful and pretty selected. And today I really was sorry about not having any of this the next year. A very dear professor of mine sat today in the front of me, took a brand new Aesthetics journal out of her handbag and gave it to me to have a look on it. That was such a nice journal, and I right away wished to have something like this also the next year. Can't do anything about it now, and can only blame myself for it.

An then some blamed nostalgia about all my classmates arrived, I really do like them heaps. I don't think, even if I at some point of time will be studying for a Master's degree (and I might be doing that; it is a nice thing to do, to study, it has some pleasant vibes), I will ever have such nice and sweet classmates. During the hard times of exams and thesis everyone suffers and raves on the Internet together, and throws one funny remark after another.

I think about those three years spent under the wing of philosophy, and they have been very good years. I liked them. It is a pity that it's all there was. My scores have not been settled yet, I've still got a thesis to write, and I won't be having this graduation, still all that classmate/ faculty part is gone. And now I even want to write that thesis, and to write it more or less decently. So that is isn't some miserable piece of shit, so that there is some tiny aristocratic elitism.

Katrīna, baltā blūzē un zīmuļsvārkos, ar mūsu pēdējo zīmīti kā kartīti /// Katrina, in white blouse and pencil skirt, with our very last class chit, which looks like a postcard

Elīna, baltā blūzē un plisētos svārkos, ar mūsu pēdējo zīmīti, tik smuku kā kartīti /// Elina, in white blouse and pleated skirt, with our last classsroom chit, as pretty as a postcard

Aberdeen

kā man patīk tā māja /// how I love that house

Duthie Park

River Dee